Līgosvētki MZ Augstajā Namā.
( Iz “O.M.© arChīva”, ANNO ~ 06. 2004. )
*** *** ***
Aust rīts pār Muļķu Zemei lēnām,
Sāk dziedāt putni, daba mosties,
Steidz bālēt nakts ar sapņu ēnām,
Bet ļaudis - Līgo svētkiem posties.
Kā ierasts - vasarai pa vidu,
Ar meijām, sieru, alus traukiem,
Nāk Līgodiena, gada vidū ,
Uz pilsētām no dziļiem laukiem.
... ... ...
(skat. pilnu tekstu)
*** *** ***
P.S. Visi šeit minētie notikumi ir risinājušies Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visi personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: http://ontuns-m.blogs.lv .
Līgosvētki MZ Augstajā Namā.
( Iz “O.M.© arChīva”, ANNO ~ 06. 2004. )
*** *** ***
Aust rīts pār Muļķu Zemei lēnām,
Sāk dziedāt putni, daba mosties,
Steidz bālēt nakts ar sapņu ēnām,
Bet ļaudis - Līgo svētkiem posties.
Kā ierasts - vasarai pa vidu,
Ar meijām, sieru, alus traukiem,
Nāk Līgodiena, gada vidū ,
Uz pilsētām no dziļiem laukiem.
Grib Jāņus svinēt pilsētnieki,
Tāpat, kā viņu senči laukos:
Lai alus puto, sākas prieki,
Un siers tiek mērcēts šašliktaukos!
Bet – pilsētās, kur mūri slejas,
Nav viegli svinēt Jāņu dienu ~
Par pilsētniekiem lauķi smejas,
Un velk uz zoba šie, ikvienu!
Jo sevišķi - tiem patīk vērot,
Kā Augstā Nama kungi lūkos,
Pa Jāņiem nevis skumji sērot,
Bet gan - pie alus kausa kūkot.
…
No paša rīta parlamentā,
Sāk tautas kalpi spriest un minēt,
Lai iedriķēt var pergamentā ~
Kā krutāk šādus svētkus svinēt:
No TaukPurņiem nāk doma šāda:
“Mēs digitālos Jāņus gribam!...”
To dzirdot, redzams mūlī kādā,
Dēļ alkatības acis zibam.
Tad ZigZagSiles runātāji,
Lec kājās, kreklu plēš uz krūtīm,
Un bļauj: “Vaj’g Jāņus svinēt vāji ~
Lai netiek skāde logu rūtīm!...”
Ar runu svētulīgi skumju,
Liek PārPratumu sekta vaļā:
“Vai gribat kūdīt tautu dumju,
Uz pagānsvētkiem dziesmā skaļā?!?...”
Tad kāpj uz krēSla Pabirnieki
Ar abām kājām ( kirzeniekos ),
Un deklarē: “Tas viss ir nieki ~
Nav Jāņu diena jāsvin priekos!...”
Par Citiem Trulāki Vēl Liekas,
Šeit tie, kas lauzās svešā mēlē ~
Tie solās Jāņos neēst sliekas,
Un vodku sūkt, kā purva dēles.
Dēļ Tautas Brīves atdot galus,
Slien mugurkaulu “auseklīši”:
“Lai spundi sper pa gaisu alus!
Un Līgosvētki sanāk glīši!...”
Tiem JaunLetiņu piekrist grasās,
Un pauž, ka: “Jāņi = svēta lieta!
Vien - noskaidrot mums tā kā prasās,
Vai siers nav korumpēta lieta?...”
Maz pamazām pie domas vienas,
Ir “viedie” prāti nonākuši:
“Ne vairāk, ka lai trejas dienas,
Top Jāņus ļaudis svinējuši!
Jo - kur tad rausim tos, kas strādā,
Ja Muļķu Zemes glupā tauta,
Kas augstiem kungiem maizi gādā,
Sāks nīkt iekš makten gara rauta?
Bet paši (tie, kas parlamentā),
Klāt pāris mēnešus sev dosim,
Mēs būsim krutā elementā ~
Līdz rudens salnām nolīgosim!...”
…
Kad “viedais” lēmums sakorelēts,
Un Līgosvētki - akceptēti ~
Iekš parlamenta kroga cerēts,
Tiek iestrēbt burbuļdziru, lēti.
Tur uzsaukts tiem, kas izredzētie,
Tiks siers un alus ( na haļavu ) ~
Lai Augstā Namā piefiksētie,
Var līgot, kā pa zaļo pļavu.
Tiek galvās Jāņiem kroņi maukti,
Un nodziedātas dažas dziesmas,
Tad – varas stutēm tosti saukti,
Un kurtas ( svecēs ) Jāņu liesmas.
Kad “viedie” ir jau ķirsī smagā,
Un alus trauki - pusizdzerti ~
Skan bļāviens: “Tev būs sū#i vagā!...”
Un “kolēgas” pie vestes ķerti:
“Vai atceries tu, vecais krēka,
Kā norubīji manas shēmas,”
Bļauj trekns tēviņš, cik vien spēka,
“Un - čakarēji citas tēmas?!?...”
Bliež kārnais pretī, balsi skaļu:
“Tu, maita, mani piekāst vēlies!
Kam nesolīji peļņas daļu?
No tā jau šitas šuhers cēlies!...”
Grābj treknais putraimdesas luņķi ~
Velk kārnajam pa feisu, cieti,
Bet kārnais, noslaucīdams puņķi,
Sauc: “Tūlīt ķersi pats pa bieti!...”
Iet klope pamatīga vaļā ~
Teš treknie kārnos – šie dod pretī,
Kāds bļauj: “Tu, cūka, jēli zaļā!!!...”
Cits sten: “Tu – svētulis un kretīns!...”
Plīst trauki, lido siers pa gaisu,
Spiedz dāmas bailēs, telpā dziļāk ~
Var konflikts radīt dziļu plaisu,
Šķiet, Augstā Nama pozīcijā…
Kad kungiem mūļi - “noslīpēti”,
Var dāmas beidzot atgūt mieru ~
Par Ōmi tosti skan, un Tēti,
Dažs košļā samīdīto sieru…
Kāds klopes laikā notjūnējis,
Sev fingāli zem kreisās ačas,
Vēl citam - mandāts pazaudējies,
Pa burzmu, dēļ šī Līgo trača…
…
Te pēkšņi - kāds no “viedo” bara,
Ar šausmām nočukst: “Nu ir autā ~
Ko tie ar kamerām te dara?...
Tas ( TV ziņās ) aizies tautā!!!
Un - vēros Muļķu Zemes ļaudis,
Kad “Panorāmu” skatīt iesāks:
Kurš kādas muļķības ir paudis,
Kam ģīmis pabiezāks, kam - liesāks,
Kurš kuram devis bietē, smagi,
Un kā kurš pratis izlamāties,
Kam pirmajam sāk niezēt nagi,
Un kā māk “viedie” piežampāties…
Ko darīsim, ja tie, kas ļāvās,
Līdz šim (kā akli) nozombēties,
Šo redzot, biedriem liks, kas kāvās ~
No Augstā Nama deportēties.?...”
*** *** ***
P.S. Visi šeit minētie notikumi ir risinājušies
Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR),
Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visi personāži,
apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem
(t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: http://ontuns-m.blogs.lv .
*
***
*****
“O.M.© arChīva” fragmentiņa Nr. 1.
(grāmatas) 1-mā vāka bilžuka versija:
