O.M. blogs ('in memoriam')

Mediju ziņa (2009. gada 14. oktobris): Politekonomisko interešu grupējuma “latvijas radošo savienību padome” (LRSP) funkcionāri esot “izplatījuši paziņojumu, kurā aicina visus Latvijas māksliniekus uz vienu dienu – šā gada 18.novembrī – piedalīties “klusēšanas akcijā”, kas nozīmētu šajā (vienā) dienā nepiedalīšanos nevienā valsts varas oficiāli rīkotajā pasākumā”. Šīs “klusēšanas akcijas” organizatori esot publiski “pauduši uzskata, ka kultūra valsts varu VAIRS neinteresē – prioritāšu sarakstā tā ir ierindota pēdējā vietā un Finanšu ministrijas sagatavotie budžeta priekšlikumi 2010.gadam kultūrai paredz finansējuma samazinājumu par 64%”. Akcijas organizatori arī “aicina visus Latvijas māksliniekus šajā dienā (18. novembrī) nespēlēt, nedziedāt, nedejot, nerunāt dzeju varas pārstāvjiem par godu un prieku, nepagodināt viņus ar savu klātbūtni svinīgajās svētku pusdienās un vakariņās, neatvērt varai durvis uz muzejiem, mākslas galerijām, teātriem, bibliotēkām, koncertzālēm, Operu, atteikties no kultūras lappusēm preses izdevumos, ja tādi iznāktu 18.novembrī, un kultūras raidījumiem televīzijā un radio, tas ir – šajā (vienā) dienā parādīt varas pārstāvjiem, kāda izskatās Latvijas valsts bez kultūras”… 

————————–

Mediju ziņa (2009. gada 20. oktobris): Interešu grupējuma “latvijas radošo savienību padome” (LRSP) valdes vārdā iecerētā, LRSP ietilpstošās struktūrvienības “latvijas rakstnieku savienība” (LRS) iniciētā “Klusēšanas akcija”, kuras realizācija bija paredzēta valsts svētkos – šā gada 18.novembrī – tomēr “netiek izsludināta”, esot paziņojusi LRS priekšsēde I. Kolmane. “Tomēr – šīs akcijas iniciatori aicina Latvijas māksliniekus, kultūras nozares ļaudis un visus Latvijas iedzīvotājus 18. novembrī atcerēties, kāpēc svinam savas valsts svētkus un vai tos var svinēt, izliekoties, ka valstī viss ir kārtībā, kā arī – varbūt ir vērts aizdomāties, kāpēc kopš padomju laikiem mūsu attieksme pret varu nav mainījusies”, esot “norādījusi” Kolmane…

————————–

O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 14. 10.2009., Nr.6.

“(NE)patrEJotiski (NE)kulturālā (NE)klusēšana.”

( NE-”radoša” un NE-”inteliģenta” brīvdomātāja viedoklis )

( iz “O.M.© arChīva” )

Kad bodniekam, kurš tirgo drazas lētas,

Tās netiek vairs pa dārgo apstellētas,

No Saimnieka, kurš ļauj šim andelēties ~

Bļauj “apbižotais”: “Sirds alkst atspēlēties!!!

Mēs gadiem ilgi sadzīvojām zvērā:

Ko Saimnieks pavēlēja – ņēmu vērā,

Kur pasūtīja – tur kā sjunīts skrēju,

Ja pasvilpa – kaut rīkli raudams rēju:

Par Jevro-kolChozu, kur jātiek iekšā ~

Lai “regulas” stumj pakaļā un priekšā,

Kas ieskaidros, ar ko drīkst tusēt kopā,

Un kā pa fikso “valsti” salaist lopā…

Par “de(R)mokrātiju” un “toleranci” ~

Kā bauriem “prAIDU” ieskapēt pa glanci,

Lai “tumsoņiem” top “apgaismota” fiška:

Kam rumpī ieriktēta “taisnā kiška“?…

Par “vaukšķu” varzas ”labu pārvaldību” ~

Kā “optimizēt” šīs “valsts” izglītību,

Lai skolām var dzīt cauri aunu baru,

Kas, stulbi ņirdzot, klausīs “gudro” varu…

…

Par to – ļauj Saimnieks andelēt ar mantām,

Kas iet pie dūšas “kulturālām” tantām,

Un Muļķu Zemes “patrEJotu” slakai

(Par spīti “specifiskai” siles smakai…):

“valsts” svētkos – tirgot “ekselenču” bildes,

No “lielkretīnu” & “tautas kalpu” ģildes,

Šiem ZOO-prezi Voldiņu (kā dzīvu),

Vēl piestiķējot “bonusā” – par brīvu…

Pirms “urnu talkām” – siles politiku,

Kā “luksus preci” kundēm priekšā liku,

Klāt – “pozitīvais” zombējums ( uz šaru ) ~

Lai “tie, kas dara” atkal paņem varu…

Un – štrunts, ka švakā bodē prece slikta,

Bet cena – dubultā (vismaz) tiek likta:

Man Saimnieks rebes trekni subsidēja,

Plus – “kulturāli” shēmot motivēja:

No budžetlādes grašus izkratīja,

Bet “atskaitīties” – diez ko neprasīja:

“Kuļturņiki tak’ “godīgi”, bez gala ~

Kā dajebkurš, kam zobos siles mala!…”

No “kultūrkapitāla” trekni slaucu:

Pa “radošajiem semināriem” maucu,

Caur “prodžektiem” uz ķešu piķis nāca

(Līdz – čut ne menti, padlas, nesavāca…).

Ne viens es šitā dzīvojos – ar baru,

Sev līdzīgo mēs apkalpojām varu:

Uz “kampaņām” – pa masmēdijiem brēcām,

Bet IKDIENĀ – pa kluso ( rijot ) sēcām.

Par to – mūs siles labvēlība “skāra”:

Pa bļembukam pie “kultūrfrakām” kāra,

Pie “kulturāla” kāposta dažs tika,

Jo – vērām žaunas tikai tad, kad lika…

Bet – “dižķibele” (maita!…) gāja vaļā:

Kuļturņikus vairs Saimnieks neņem daļā,

Kaut, bučojot šim …( vaigus ), žēli kaucām…

Dēļ tam, vot – “sabiedrību talkā saucam”:

Kad “valsts” sev rīkos hepī-bjūz-dei rautus ~

Lai Saimnieks polonēzē šūpo pautus,

BEZ muzōna no “galma mākslEniekiem”,

Un “pozitīviem kultūr-triecienniekiem”!!!

Tad redzēs (lops!!!), cik “kultūra” ir vērta,

Kas “treknos gados” tiek pa smago svērta,

Bet “dižķibeles” laikos – vairs ne sū#a:

Bez mums tak’ sabruks “valsts” kā skalu būda!…”

…

Kad sīklopiem, kam izlaizīt ļauj sili,

(Kur liellops atvēmis šiem “bada pili”)

Vairs nepietiek ar to, kas pārpalicis ~

Skan kautrīgs kvieciens: “Oiii! Par maz mums ticis!

Pat pabiras (kas sen jau = mūsu tiesa),

Sāk “apšķērēt” un – porcija kļūst liesa?!

Tas kreņķē… Bet – kas bļauj, tie paliek bešā!

Būs “kulturālāk” klusēt un… (svīst) vešā…”

~ 14.10.2009. 

Tags: blog, blogs, humors, O.M., O.M.© blogs, politika, satīra

This entry was posted on Trešdiena, oktobris 21st, 2009 at 0.51 and is filed under "O.M.© Hroniskais Pjedestāls", 9. daļa. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.